Par šo izrādi
Eksperimentāla rubrika “Hamleta” mājaslapā – “Balss no zāles”. Centrālā ideja tam ir sekojoša – raksta cilvēki, kas “Hamletā” parādās kā skatītāji, un sūta man – labākie tiek publicēti un, iespējams, arī citādi par to apbalvoti.
Autore: Liene Kāposta
Vispār izrāde bija izdevusies, patika Viestura vadīšanas metode – ka viņš cenšas ieviest kādas novitātes, eksperimentēt, uzturēt dialogu ar publiku (vienīgi reizēm zūd organizatoriskā kontrole un sākas balagāns, kuru Viesturam pēc tam jāapklusina, tādā ziņā pret Rolandu laikam lielāks respekts – skatītāji uzvedas paklausīgāk).
Šajā vakarā reliģijas tematika kaut kā panesās – sākot ar svētceļojuma etīdi (Anita, Monta, Osis), tad Jurčika eksplozīvais agresīvā mācītāja monologs, pēc tam Kozmena un Mārča dziesma par Kainu un Ābelu. Tā kā visi klātesošie smējās līdzi vēderus turēdami, tad laikam neviena morālā pārliecība netika aizskarta 
Labākie izrādes momenti ( ne-hronoloģiski):
Kozmena un Mārča etīde angļu valodā [ never do the sex again. evēr evēr evēr] – izruna viņiem fantastiska :p
noziegums un sods- Kozmens un Jurčiks, kas apēdis viņa iemīļoto jogurtiņu, sasitis mašīnu, ieķīlājis riteni, izrijis sirdszāles, notriecis naudu par apkuri (eju pa ielu, a tur viens tāds tumsnējs, laikam ogļracis, man piedāvā zelta ķēdīti..), Kozmens aiz bēdām teju atdod galus, Jurčiks šim dod telefonu- zeķē iebāztu SIM karti, un tad uz jautājumu : ko teica ātrie? seko Kozmena atbilde- nezinu, [zeķe] baigi smirdēja
Trīs lieliski monologi- Mārča nacionālists vectētiņš, Kozmena industriālais bulciņu spiegs, Jurčika agresīvais mācītājs.
75. gada blūzs- Kozmens izkliedz iekšas, apslāpējot Mārča baritonu..
Mārča tēlojums mūziklā- viņš šķita tik skatuviski apdolbījies, ka Edgaram un Elīnai atlika vien pildīt otrā plāna lomu funkcijas
un vakara nagla- multilingvālā dziesma par Kainu un Ābelu, kuri, izrādās, bija latvieši:p
