t.26595843

Lūk, fragments no Rolanda Zagorska atmiņām – autobiogrāfiskā darba “Mana atmiņu paradīze”, ko pirms 10 gadiem izdevis apgāds “Jumava”. Būtībā īsi pēc kluba “Hamlets” piedzimšanas.

(more…)

Nu re, ir klāt jau divpadsmitā improvizācijas teātra izrāžu sezona (katrs var izrēķināt pats, ko tas nozīmē, ja katrā sezonā ir vidēji 38 izrādes) – un tajā ir vairāki būtiski jaunumi. Tiešā saskaņā ar pazīstamo uzskatu, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.

(more…)

“Rīgas Apriņķa avīzes” žurnāliste Karina Bērziņa ir uzrakstījusi jauku rakstu, kas veltīts “Hamletam”, bet jo īpaši trim brāļiem no Carnikavas – Mārtiņam, Oskaram un Jurim Kozlovskiem. Ar autores un viņas pārstāvētās redakcijas laipnu atļauju piedāvāju arī Jums iepazīties ar šo rakstu.

(more…)

Sveiki! Rīt “Hamleta” sezonas pēdējā izrāde. Esmu pārliecināta, ka par to būs daudz dažādas atsauksmes, komentāri un secinājumi, un vēl jo vairāk esmu pārliecināta, ka būs pārāk daudz emociju, lai pēc tam tās kaut kā sarindotu puslīdz sakarīgos vārdos. Tāpēc šodien, pēdējās sezonas izrādes priekšvakarā, gribēju tā ,kā vecai tantei pienākas, atskatīties uz sezonu un pakavēties atmiņās.

(more…)

Labdien!

Pirmkārt, paldies Džerijam par aktivitāti hamlets.lv ietvaros. Tieši viņš aicināja dalīties pārdomās par notikumiem uz “Hamleta” skatuves no spēlētāja viedokļa. Tāpēc šodien vēlējos pārspriest savu smagāko improvizēšanas kļūdu, kuru uzskatu arī par Hamleta kopējo klupšanas akmeni. (Uzreiz jāpiebilst, ka globāli ņemot improvizācijā nekas nav a priori pareizs vai nepareizs). Bieži vien gadās, ka aina, kura norisinās uz skatuves, šķietami iestrēgst – stāv uz vietas, skatītāji jau pārdomā, vai neaiziet pēc kārtējā alus. Tādi brīži spēlētājiem sagādā lielas mokas un svīšanu un liek meklēt izmisīgus līdzekļus, kā etīdi izglābt – padarīt saistošu. Visbiežāk manās neveiksmīgajās etīdēs šādas situācijas cēlonis ir Baumošana. Tūlīt pastāstīšu sīkāk, kas tas ir.

(more…)