Latvijas Aktieru savienības prezidenta Rolanda Zagorska vadītā teātra studija „Hamlets” izsludina dalībnieku uzņemšanu jaunajā mācību grupā. Studijā, kura darbojas jau kopš 1998. gada, Jums būs iespēja apgūt skatuves runu, kustību un specifisko psiholoģiju, kā arī, protams, praktiskās nodarbības skatuves darbībā.
Tātad, piedāvāju Jūsu uzmanībai nelielu fotoieskatu teātra studijas “Hamlets” 2009. gada izlaiduma izrādes gaitā. Šo izrādi, kuru neapmeklējušie lai kož pirkstos – jo tā bija lieliska un nebūt neatpalika, bet daudzējādā ziņā pat pārspēja tradicionālās trešdienu izrādes, – vadīja “Hamleta” skatuves vecmeistari Viesturs un Mārcis, kuru supervīzijā visdažādākos jaunos un aizmirstus vecos vingrinājumus bija spiesti izpildīt gados un pieredzē jaunie: Anete, Anita, Elīna, Ieva, Monta, Jānītis un Edgars.
24 FOTO © Džerijs
Sveiki! Rīt “Hamleta” sezonas pēdējā izrāde. Esmu pārliecināta, ka par to būs daudz dažādas atsauksmes, komentāri un secinājumi, un vēl jo vairāk esmu pārliecināta, ka būs pārāk daudz emociju, lai pēc tam tās kaut kā sarindotu puslīdz sakarīgos vārdos. Tāpēc šodien, pēdējās sezonas izrādes priekšvakarā, gribēju tā ,kā vecai tantei pienākas, atskatīties uz sezonu un pakavēties atmiņās.
Labdien!
Pirmkārt, paldies Džerijam par aktivitāti hamlets.lv ietvaros. Tieši viņš aicināja dalīties pārdomās par notikumiem uz “Hamleta” skatuves no spēlētāja viedokļa. Tāpēc šodien vēlējos pārspriest savu smagāko improvizēšanas kļūdu, kuru uzskatu arī par Hamleta kopējo klupšanas akmeni. (Uzreiz jāpiebilst, ka globāli ņemot improvizācijā nekas nav a priori pareizs vai nepareizs). Bieži vien gadās, ka aina, kura norisinās uz skatuves, šķietami iestrēgst – stāv uz vietas, skatītāji jau pārdomā, vai neaiziet pēc kārtējā alus. Tādi brīži spēlētājiem sagādā lielas mokas un svīšanu un liek meklēt izmisīgus līdzekļus, kā etīdi izglābt – padarīt saistošu. Visbiežāk manās neveiksmīgajās etīdēs šādas situācijas cēlonis ir Baumošana. Tūlīt pastāstīšu sīkāk, kas tas ir.
