Ticējums
Pārveidojot kādu senu joku, izdomāju ticējumu, kas varētu būt labs tieši mūsu improvizācijas izrāžu faniem, hehe:
JA TEV JAU TREŠO DIENU NEGRIBAS STRĀDĀT,
TĀTAD VAKARĀ IR JĀIET UZ “HAMLETU” !!
Pārveidojot kādu senu joku, izdomāju ticējumu, kas varētu būt labs tieši mūsu improvizācijas izrāžu faniem, hehe:
JA TEV JAU TREŠO DIENU NEGRIBAS STRĀDĀT,
TĀTAD VAKARĀ IR JĀIET UZ “HAMLETU” !!
Arī šādas fantāzijas mēdz piemeklēt mūsu mazā teātra lielos varoņus.
Raksta: Viesturs Vizulis, “Hamleta” improvizētājs
Labdien!
Pirmkārt, paldies Džerijam par aktivitāti hamlets.lv ietvaros. Tieši viņš aicināja dalīties pārdomās par notikumiem uz “Hamleta” skatuves no spēlētāja viedokļa. Tāpēc šodien vēlējos pārspriest savu smagāko improvizēšanas kļūdu, kuru uzskatu arī par Hamleta kopējo klupšanas akmeni. (Uzreiz jāpiebilst, ka globāli ņemot improvizācijā nekas nav a priori pareizs vai nepareizs). Bieži vien gadās, ka aina, kura norisinās uz skatuves, šķietami iestrēgst – stāv uz vietas, skatītāji jau pārdomā, vai neaiziet pēc kārtējā alus. Tādi brīži spēlētājiem sagādā lielas mokas un svīšanu un liek meklēt izmisīgus līdzekļus, kā etīdi izglābt – padarīt saistošu. Visbiežāk manās neveiksmīgajās etīdēs šādas situācijas cēlonis ir Baumošana. Tūlīt pastāstīšu sīkāk, kas tas ir.
Beidzot ir atklāts jaunā aktiera veiksmes noslēpums! Kas notiktu ar skolēnu atzīmēm, ja tās izliktu nevis skolotājs, bet kāds no pašu vidus? Skat. foto teksta turpinājumā