Pie tāda secinājuma nonāk Mārcis improvizācijas monologa – REKLĀMA IR MELI – gaitā. Precīzāk, tas ir tas pēdējāis teikums, ko viņš pasaka tik klusi, ka mobilā tālruņa mikrofons to pat īsti neuztver, piedodiet… Lūk, video fragmentiņš. Un tīri vai žēl, ka neiedomājos ierakstīt Viestura monologu – tas bija patiesi graujošs. Varbūt kāds ierakstīja? Padalieties!
Jā, arī tādas monologu tēmas gadās. Par laimi, 2006. gada 1. martā tāda gadījās Mārcim, kurš no tās izspieda tīri patīkamu monologu. Eksperimentālā kārtībā piedāvāju to Jums noklausīties. Eksperimenta būtība – lai Jūs atbildētu, vai turpmāk vēlaties dzirdēt šādus ierakstus – jeb tomēr audio formāts nepavisam nav tas, kas mums te būtu pieņemams un/vai nepieciešams.
Atskaņām no Lāčplēša dienas izrādes – Krišjāņa monologs. Filmēja Dagnis ar mobilo, tāpēc par kvalitāti piesieties var pat nesākt – bet materiāls visvairāk noderēs tiem, kas bija klāt un atceras, kā tas viss kopumā izskatījās.
Tas pats slavenais 2004. gada fināls, par kuru jau neskaitāmas reizes esmu jūsmojis gan vietā, gan nevietā, hehe. Daži fragmenti šīs mājaslapas ietvaros Jums liksies jau redzēti, taču lielais vairums tomēr līdz šim nav ticis publiski izrādīts. Ja gadījumā liekas, ka video lēni ielādējas, pacietieties – tas vienkārši ir vairāk kā 40 minūtes garš tomēr.
Improvizācijas teātra “Hamlets” domubiedru grupā portālā draugiem.lv man kāds cilvēks taujāja pēc “video ar kurmīšu kliedzieniem” – tūdaļ atminējos, ka man tāds pat ir krājumā. Runa konkrēti ir par Mārča monologu 2008. gada 18. janvārī, tik precīzi pat zinu.
