Tas pats slavenais 2004. gada fināls, par kuru jau neskaitāmas reizes esmu jūsmojis gan vietā, gan nevietā, hehe. Daži fragmenti šīs mājaslapas ietvaros Jums liksies jau redzēti, taču lielais vairums tomēr līdz šim nav ticis publiski izrādīts. Ja gadījumā liekas, ka video lēni ielādējas, pacietieties – tas vienkārši ir vairāk kā 40 minūtes garš tomēr.
Eksperimentāla rubrika “Hamleta” mājaslapā – “Balss no zāles”. Centrālā ideja tam ir sekojoša – raksta cilvēki, kas “Hamletā” parādās kā skatītāji, un sūta man – labākie tiek publicēti un, iespējams, arī citādi par to apbalvoti.
Autore: Liene Kāposta
Vispār izrāde bija izdevusies, patika Viestura vadīšanas metode – ka viņš cenšas ieviest kādas novitātes, eksperimentēt, uzturēt dialogu ar publiku (vienīgi reizēm zūd organizatoriskā kontrole un sākas balagāns, kuru Viesturam pēc tam jāapklusina, tādā ziņā pret Rolandu laikam lielāks respekts – skatītāji uzvedas paklausīgāk).
Kāds no spēlētājiem, kas pats šotrešdien izrādē nepiedalījās, man vakar pajautāja, kā tad tajā ir gājis. Iedomājos, kā tad lai pastāstu par izrādi, kuras vispārējo toni noteica Zagorska stāsts par krūšu samazināšanas operācijām vīriešiem un kuņģa samazināšanas operācijām Austrālijā… Bet Jūs jau mani pazīstat – uz tādiem jautājumiem īsi atbildēt es vienkārši nespēju, hehe. Un šis rakstiņš lai ir tam labākais pierādījums.
