Heijā! Tātad – vēlreiz par jau pieminēto improvizācijas studijas tusiņu, no kura vēl nesen redzējāt arī videofragmentu.
Šeitan ir neliels fotogrāfisks ieskats pasākuma norisē; tos, kas piedalījās, par pilnas bilžu kolekcijas iegūšanu (to ir krietns lērums, mērāms pat vairākos simtos) aicinu sazināties ar mani, izmantojot e-pastu jerry@hamlets.lv.
Nu re, ir klāt jau divpadsmitā improvizācijas teātra izrāžu sezona (katrs var izrēķināt pats, ko tas nozīmē, ja katrā sezonā ir vidēji 38 izrādes) – un tajā ir vairāki būtiski jaunumi. Tiešā saskaņā ar pazīstamo uzskatu, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
Arī šādas fantāzijas mēdz piemeklēt mūsu mazā teātra lielos varoņus.
Tas pats slavenais 2004. gada fināls, par kuru jau neskaitāmas reizes esmu jūsmojis gan vietā, gan nevietā, hehe. Daži fragmenti šīs mājaslapas ietvaros Jums liksies jau redzēti, taču lielais vairums tomēr līdz šim nav ticis publiski izrādīts. Ja gadījumā liekas, ka video lēni ielādējas, pacietieties – tas vienkārši ir vairāk kā 40 minūtes garš tomēr.
Raksta: Aija Rudzīte, teātra “Hamlets” improvizatore.
Sveiki! Rīt “Hamleta” sezonas pēdējā izrāde. Esmu pārliecināta, ka par to būs daudz dažādas atsauksmes, komentāri un secinājumi, un vēl jo vairāk esmu pārliecināta, ka būs pārāk daudz emociju, lai pēc tam tās kaut kā sarindotu puslīdz sakarīgos vārdos. Tāpēc šodien, pēdējās sezonas izrādes priekšvakarā, gribēju tā ,kā vecai tantei pienākas, atskatīties uz sezonu un pakavēties atmiņās.
Atcerējos par vēl vienu, tādu apmēros mazāku “Hamleta” fotokolekciju iz agrākiem gadiem, kas līdz šim tika šur un tur izmantota kā fona kolāža. Lūk, te tā ir:
http://www.hamlets.lv/lv-foto/H.jpg
Starp citu, dažs labs iz maniem improvizācijas teātra fotofiksējumiem vēl arvien ir atrodams pie “Hamleta” sienām – tai telpā, kur dīvāni un garderobe. Sava veida hronika, ko papētīt, kaut vai starpbrīdī gaidot, kad beidzot atbrīvosies WC.
