Baumošana – vai tas ir labi?
Raksta: Viesturs Vizulis, “Hamleta” improvizētājs
Labdien!
Pirmkārt, paldies Džerijam par aktivitāti hamlets.lv ietvaros. Tieši viņš aicināja dalīties pārdomās par notikumiem uz “Hamleta” skatuves no spēlētāja viedokļa. Tāpēc šodien vēlējos pārspriest savu smagāko improvizēšanas kļūdu, kuru uzskatu arī par Hamleta kopējo klupšanas akmeni. (Uzreiz jāpiebilst, ka globāli ņemot improvizācijā nekas nav a priori pareizs vai nepareizs). Bieži vien gadās, ka aina, kura norisinās uz skatuves, šķietami iestrēgst – stāv uz vietas, skatītāji jau pārdomā, vai neaiziet pēc kārtējā alus. Tādi brīži spēlētājiem sagādā lielas mokas un svīšanu un liek meklēt izmisīgus līdzekļus, kā etīdi izglābt – padarīt saistošu. Visbiežāk manās neveiksmīgajās etīdēs šādas situācijas cēlonis ir Baumošana. Tūlīt pastāstīšu sīkāk, kas tas ir.
